Moto triāla komanda Jelgavā

Didzis Grundulis moto trials vesture Jelgava

Vēsture

Mana pieredze motosportā sākās 5 gadu vecumā, kad tēvs Ģirts man atveda pirmo triāla motociklu Brankās, netālu no Jelgavas. Viņš mani izvadāja pa visu Eiropu, ļaujot trenēties, piedalīties nometnēs un redzēt pasaules labākos braucējus. 13 gadus aktīvi nodarbojos ar triālu, kļūstot par vienu no vadošajiem braucējiem Latvijā un iekļūstot Latvijas Nāciju kausa izlasē. Vēlāk pievērsos stuntridingam, kurā darbojos jau vairāk nekā 12 gadus kā moto kaskadieris. Šodien esmu atgriezies triālā kā treneris – iedvesmu dod mans dēls Gastons un vēlme nodot savu pieredzi nākamajai paaudzei.

Mūsu komanda:


Gastons G:

  • Mani sauc Gastons, un es sāku braukt jau 1,5 gadu vecumā ar elektrisko DipDapu.
  • Vēlāk pārgāju uz Oset 12 un 2025. gadā nobraucu savu pirmo triāla sezonu.
  • 2025 Sezonas noslēgumā Siguldā ieguvu 1. vietu! 🏆 
    2026. gada sacensību sezonu arī uzsāku ar 1. vietu un šis gads izvērtās īpašs- no 8 Latvijas čempionāta posmiem uzvarēju 5! Un ar lielu prieku varu teikt – Esmu kļuvis par Latvijas moto triāla čempionu bērnu klasē! 🏆
  • Mans moto: Vajag sapņot un darīt – tad izdodas!
  • Hobiji: Trenējos brīvajā cīņā, ziemā slēpoju un braucu arī kartingā, patīk taisīt trikus ar moci.
    Esmu jaunākais STUNT RIDERS Latvijā! 🙂


Mairis M
:

  • Mani sauc Mairis, 2 gados sāku braukt ar elektrisko dipdapu. Ļoti patika braukt pa visādiem pauguriem, kuros dipdaps vienmēr iesprūda. Tāpēc pārgājām uz oset 12.5R .
  • 3 gadu vecumā intereses pēc pamēģinājām mototriālu, un sākām arī piedalīties sacensībās, jau ar oset 16R. Mocītim nekad nesaku nē, jo man ļoti patīk braukt.
  • Ārpus mototriāla trenējos džudo, kā arī uzsāku braukt ar kartingu.
  • Esmu ļoti aktīvs, un vairāk par visu man nepatīk sēdēt mājās, tāpēc cik nu ir iespējams, brīvos vakarus un brīvdienas pavadām braucot.


Ernests M:

  •  
Mārcis Moto trials Jelgava


Mārcis R V:

  • Mani sauc Mārcis. 🏍️

    Ar moci sāku braukt 5 gadu vecumā. Sākumā trenējos ar elektrisko triāla moci, līdz iemācījos droši braukt. Pēc tam pamēģināju arī motokrosu, jo mans lielais brālis brauc motokrosā. Taču sapratu, ka triāls mani aizrauj vairāk, lai gan arī šeit bez kritieniem un traumām neiztikt. 😄

    Triālā trenējos apmēram 5 gadus, un ar katru sezonu rezultāti kļūst arvien labāki. Sacensībās piedalos jau 3 gadus.

    Šogad pirmo sezonu braucu ar 80cc benzīna moci. Līdz šim rezultāti pārsvarā bijuši ap 10. vietu, bet es nepadodos un turpinu strādāt. 💪

    Nākamgad kāpsim uz 125cc! 🔥
    Mans mērķis ir kļūt stabilākam, uzrādīt arvien labākus rezultātus un kādās sacensībās beidzot iekļūt TOP 3! 🏆

    Esmu neatlaidīgs, tāpēc turpināšu trenēties un cīnīties par savu mērķi! 💪

Dāvis B :
  • Mani sauc Dāvis. Es sāku braukt ar māsas kvadraciklu (Persiku), kad man bija 4 gadi.
  • Kad man palika 5gadi, vecāki uzdāvināja pirmo benzīna mocīti. Tas bija stipri pa lielu, jo zemi atsniegt nevarēju.
  • Tētis palīdzēja uzsākt un, kad bija jāapstājas, tētis teica, lai izslēdz motoru, lēnām ripina un lec nost. Man tas ar laiku arī sanāca.
  • Hobiji: esmu ļoti labs dejotājs. Dejoju sporta dejas. Esmu top 3 savā grupā.
    Spēlēju arī futbolu, patīk matemātika un makšķerēšana.


Grēta D:

  • Pirmajā mocīša treniņā izbraucu cauri diviem žogiem, bet sapratu — laikam esmu radīta mocim, un tagad braucu arī triālā.
  • Ar moci sāku braukt gandrīz pirms gada, nevaru vairāk iedomāties savu dzīvi bez moča. Vēl man ļoti patīk braukt ar snovbordu un skatīties dažādus motorsportus!

  • Mans sapnis ir uzvarēt kādas sacensībās.

  • Pirmajā treniņā divas reizes nonesu sētu, saplēsu bikses, bet sapratu, ka bez moča vairs negribu! Mana mamma vēlravien nav aptvērusi manu hobiju 🙂 Paldies maniem vecākiem un treneriem!
    2026. Gadā tiku pie sava labākā rezultātu un izcīniju 2. vietu 15 bērnu ieskaitē. Esmu ļoti priecīga, jo šī bija tikai pirmā sezona! 


Patriks L :

  • Sveiki! Mani sauc Patriks, man ir 10 gadi. 👋🏍️

    Triāls man šobrīd ir hobijs, jo paralēli spēlēju futbolu. ⚽️ Taču triāls man ļoti patīk, tāpēc reizi nedēļā dodos uz treniņiem, lai kļūtu arvien stabilāks, drošāks un pārliecinātāks uz moča, dzīvē noderēs.

    Trenējos nepilnu gadu, sacensībās pagaidām nepiedalos, bet nākotnē noteikti gribu triālam pievērsties vairāk. 💪

    Viens no maniem mērķiem ir iemācīties kārtīgi braukt uz aizmugurējā rata! 😎🔥

    Man ļoti patīk triāls, un ir forši, ka pie laba trenera varu apvienot abus savus sportus un vismaz reizi nedēļā aizvadīt kārtīgu moto treniņu.

    Turpinām mācīties un progresēt! 🏍️💪

Jānis V :
  • Mani sauc Jānis, man ir 54 gadi. 👋🏍️

    Triālu trenējos nepilnus 2 gadus, bet ar motosportu esmu pazīstams jau daudz ilgāk. Aptuveni 8 gadus kopā ar dēlu esmu bijis motokrosa treniņos un sacensību vidē, līdz pašam beidzot radās vēlme ne tikai skatīties no malas, bet arī uzkāpt uz moča. 😄

    Tā kā mans jaunākais dēls Mārcis brauc triālā, arī es nolēmu pamēģināt. Un šogad, 2026. gadā, pirmo reizi piedalos triāla sacensībās! 🏆

    Man triāls ir ne tikai sports, bet arī lielisks veids, kā uzturēt sevi labā fiziskā un mentālā formā. Tas prasa koncentrēšanos, līdzsvaru, pacietību un neatlaidību.

    Gribu būt labs piemērs savam dēlam — ne tikai mudināt viņu trenēties un nepadoties, bet arī pašam to parādīt ar savu piemēru. 💪

    Nekad nav par vēlu sākt! 🔥

Vēsture

 

Šodien mūsu galvenais uzsvars ir attīstība, kustība un process. Mēs trenējamies, piedalāmies sacensībās un katru gadu cenšamies kļūt labāki nekā iepriekš. Man ir svarīgi nodot tālāk to pieredzi, ko pats esmu ieguvis – īpaši to, ko man devis mans tēvs. Tas ir mans veids, kā palīdzēt jaunajai paaudzei veidot savu ceļu motosportā.

 

Mana pieredze motosportā sākās jau 5 gadu vecumā, kad tētis Ģirts man atveda pirmo triāla motociklu uz laukiem netālu no Jelgavas, Brankās. Tie bija pirmie soļi trasē, kur nereti grūti bija pateikt, kurš sporto vairāk – es vai mans tēvs, kurš skrēja blakus, palīdzēja, pamācīja un vienmēr bija tur, lai neatkristu un turpinātu braukt. Tieši viņš ielika pamatus visam, kas sekoja. 

Jau pašā sākumā piedalījos savās pirmajās sacensībās, kur, neskatoties uz vecumu, izdevās piedalīties daudz sacensībās un mājās aizvest kausiņu. No tā brīža kļuva skaidrs – triāls nav tikai hobijs, tas ir dzīvesveids.

 

Tēva ieguldījums ar gadiem tikai pieauga – viņš mani ne tikai veda uz treniņiem Rīgā, vecajā VEF kvartālā, kur trenējos klubā “Aka Team” trenera Agra Kibara vadībā, bet arī izvadāja pa visu Eiropu. Esmu bijis praktiski visā Eiropā, īpaši Spānijā, Itālijā, Slovākijā, Polijā, Čehijā un tolaik arī Anglijā, piedaloties nometnēs, treniņos un sacensībās, vai vienkārši braucot līdz saviem komandas biedriem. Šajā laikā man bija iespēja klātienē redzēt pasaules līmeņa braucējus – Toni Bou, Adam Raga un Dougie Lampkin. Šī pieredze deva milzīgu motivāciju un izpratni par to, ko nozīmē augstākā līmeņa motosports.

“Aka Team” bija vieta, kur veidojos kā sportists. Tā bija vide ar spēcīgu komandu, pieredzējušiem treneriem un mērķtiecīgu pieeju. Kopā ar komandas biedriem trenējāmies, augām un attīstījāmies, pārstāvot Latviju arī starptautiskā līmenī.

13 gadus aktīvi nodarbojos ar moto triālu, kļūstot par vienu no vadošajiem triāla braucējiem Latvijā un regulāru pirmo vietu ieguvēju sacensībās. Tiku iekļauts arī Latvijas Nāciju kausa izlasē, startējot kopā ar valsts labākajiem triālistiem. Viens no nozīmīgākajiem brīžiem bija dalība Nāciju kausā Andorrā 2013. gadā.

Pēc šī posma pakāpeniski pievērsos stuntridingam jeb streetbike freestyle, kurā aktīvi darbojos jau vairāk nekā 12 gadus, kļūstot par vienu no vadošajiem moto kaskadieriem Latvijā, esmu piedalījies daudz sacensībās un vismaz 100+ priekšnesumos, kā arī bijis organizators vienām no lielākajām Ziemeļeiropas sacensibām stantraidingā. 

Triāls ir atgriezies manā dzīvē, šoreiz jau citā lomā – kā trenerim un padomdevējam. Mans dēls Gastons man ir devis jaunu enerģiju, otro elpu un motivāciju turpināt. Triāls šobrīd iet roku rokā ar manu streetbike freestyle jeb stuntridinga dzīvi, taču ar pavisam citu nozīmi – kā stāsts, kas turpinās nākamajā paaudzē. Kas zina, varbūt tieši šeit aug nākamie triku meistari. Jo pamatā visam vienmēr ir triāls.

Atgriešanās triālā trenera lomā notika pakāpeniski. Lielākais iedvesmas avots ir mans dēls Gastons. Ar viņu kopā sākām trenēties jau no 2 gadu vecuma ar elektrisko skrejriteni, veidojām nelielu trasi un soli pa solim tas pārauga nopietnākā idejā. Treniņiem ideālu vidi nodrošina vieta blakus sporta kompleksam “Rullītis”, pateicoties uzņēmuma “Ceļu būve Igate” atbalstam – vietai, kur arī pats esmu pavadījis lielu daļu savas bērnības.

Ar laiku pievienojās arī citi bērni un vecāki, kuri uzticēja man trenēt savus bērnus. Tā izveidojās mūsu triāla komanda – neliela, bet ar lielu aizrautību un mērķiem.